Eksperimenta sākums

Jau iepriekšējā vakarā gāju gulēt ar spontānu domu, ka, sākot ar nākamās dienas rītu, savā semi-garlaicīgajā dzīvē būs jāievieš kādas pārmaiņas. Par kādiem gan cēliem mērķiem varētu būt runa, ja ne par pasaulē jau populāro, bet Latvijā vēl tikai maigi apgrābstīto tēmu – veģetārismu. Neteikšu, ka esmu stingri apņēmies šo ceļu sludināt par vienīgo, pareizo un visu zaļo stūķēt māgā līdz jūs jau ziniet, kas mani šķirs, bet varu apgalvot, ka zaļi aizvadīšu šo nedēļu un tad jau redzēs, kā būs tālāk. Gribu piebilst, ka eksperiments nesastāvēs tikai no vienas vienīgas barošanās, bet arī no sportiņa. Pašam būtu interesanti redzēt, kā šajā laikā mainās mans svars, taču tam tiks pievērsta lielāka uzmanība pēc tam, kad tiks iegādāti svari.

Pirmdienas brokastis & pusdienas

Šo rītu uzsāku ar salātu bļodu un kliju maizi. Nezinu, ko ēd citi veģetārieši, taču šos par parastiem salātiņiem (vismaz es) nevarētu nosaukt. Tos veidoja: sauja salātlapu, ko sagrābstīju ledusskapī; sarīvēts burkāns, vesels tomāts sagriezts sķēlītēs; 2-3 karotes konservētās pupiņas; tējkarote rapšu eļļas; tikpat daudz ķīniešu plūmju vīna(!); timiāns un salauzīta piparmētras lapiņa. Garšoja daudz labāk par ierastajām desu un siera maizītēm, kas gadu garumā vairoja manu skaistumu kilogramos.
Diemžēl aizmirsu nofotografēt, kā tas izskatījās kopumā, taču ko līdzīgu varu sagatavot arī rītdien.

Pusdienās nācās ēst to, ko ome sagatavoja. Kad viņa man vaicāja vai es vēlos kartupeļus vai makaronus, atbildēju, ka šķīvis ar itāļu nacionālo lepnumu būs ok, taču piepildu, ka taisu eksperimentu un nekādu gaļu neēdīšu. Ar bažīgu skatienu uz mani tika vērsts vēl viens jautājums par to vai olas derēs. "Nē, nevēlos neko, kas nāk no dzīvnieku valsts," tāda mana atbilde bija. Uz nākamajiem argumentiem, ka bez tiem nebūšu paēdis, tikai paķiķināju. "Bet tev taču nebūs nekas pretī, ja salātus sajaukšu ar krējumu?" Es atkal atbildēju noraidoši, teicu, ka daudz kur pasaulē tos pagatavo ar eļļu. Pēdējais teikums, ko viņas sadzirdēju, bet pretī neko neteicu, bija: "Tā tu tikai caureju dabūsi un sabeigsi kuņģi". Šajā brīdī es aptvēru, ka no piena produktiem tik ātri vien nevarēšu izbēgt. Būs pakāpeniski jāatsakās no tiem.

Ko es ēdu: sviestā apceptus makaronus (kāpēc netika lietota eļļa, nezinu. laikam lai ieriebtu :D), kas pēc tam tika kreptīgi pārkaisīti ar sieru (kas par naidu!!); krējumā (mūsu mājās tas ir parasti ir krējums samaisīts ar majonēzi) sajaukti lapu salāti ar redīsiem un dillēm; konservētas pupiņas; omes konservētās bietes; tomātu pasta. Klāt piedzēru apelsīnu sulu. Jutos vairāk nekā paēdis.

Lai gan nekad neesmu gatavojis neko uz liesmas un gāzes plīts ir mans lielākais ienaidnieks, domāju, ka šovakar vakariņas gatavošu pats, ja viss šādā turpināsies. Iedomājoties par rīsiem, kas pārklāti ar pannā ceptiem dārzeņiem savā sulā, mutē saskrien siekalas. Būs jāizmēģina ;)