Otrdiena part 1

Līdz šim brīdim šodienu esmu pārcietis bez gaļas starpniecības un minimālu piena devu (šokolādes krēmā vajadzēja būt pāris gramiem vājpiena pulvera, taču par tā esamību vēl varētu pastrīdēties. drīzāk viela pieminēta, lai nomaskētu sojas izstrādājumu un citu brīnumu pārsvaru tajā). Kāda sajūta? Patiesībā nekādas dižās izmaiņas neesmu konstatējis. Ir jūtams neliels nogurums, taču tas tādēļ, ka kārtējo reizi neesmu laikā gājis gulēt.

Dienu uzsāku ar: tomātu; četrām šķēlēm kliju maizes, kas tika apziestas ar šokolādes krēmu un tādu kā cidoniju sīrupu. Tam visam pa virsu nāca zaļā tēja.

Pēc šādas maltītes ieturēšanas, nonācu pie mācības Nr.1 : Uz kliju maizes nedrīkst smērēt kaut ko tik šķidru kā cidoniju vai kādu citu augļu/ogu sīrupu. Tas momentāli iesūcas maizē un padara to slapju un negaršīgu. Manas garšas kārpiņas ziņoja par to, ka mutē ieliktajam brīnumam piemīt pelējuma garša. Nē, maize noteikti nebija veca, jo tās šķēles, kas bija apziestas ar šokolādi garšoja ok.

Pusdienas laika pārtraukumā aizcilpoju uz Maximu. Vispirms grozā iekrāvu trīs, iespējams šogad pēdējos, poļu ābolus, jo ražu būs nopostījušas leģendārajiem grēku plūdiem līdzvērtīgas dabas stihijas. Lai pusdienas laikā uzņemtu vajadzīgo proteīnu devu, izlemju par labu zemesriekstu pakai. No tiem, kā arī žāvētiem augļiem utt, parasti pārtiek kolēģis, kurš vēl vakar izlasījis mana bloga pirmos ierakstus, brīnījās par to vai es tik tiešām no tā visa varu paēst. To pašu varētu jautāt arī viņam :D
Labākais, ir tas, ka šīs salīdzinoši lētās 400g riekstu pakas saturs, paliks pāri arī kā papildinājums turpmākajām maltītēm.

Skats uz pusdienām. Klāt piedzēru Apsaras zāļu tēju "Saules dārzs".