Jāņi

Esmu pārdzīvojis arī pirmos Jāņus bez gaļas un alus. Kā jūtos? Viss ir ok, ja neskaita to, ka vēders pilns ar visādiem gardumiem un brīvu vietu brokastīm/pusdienām būs grūti atrast. Kāpēc uzsvēru, ka svētki aizvadīti arī bez alkohola? Tādēļ, ka arī to es vairs nelietoju. Veģetārais dzīvesveids bez alkohola ir spēkā jau trešo nedēļu un dīvainākais ir tas, ka man pēc tā visa nemaz neprasās. Apšaubu, ka tas ir tādēļ, ka man ir stiprs gribas spēks, jo reizēs, kad man to patiešām vajag, tad nekur tuvumā nav ne smakas no tā.

Eksperimenta beigas

Vakar biju diezgan aizņemts, tādēļ aizmirsu atskaitīties par svētdienu, kas bija mana eksperimenta pēdējā diena. Lai gan eksperiments ir cauri un to es esmu veiksmīgi pārcietis, tas nenozīmē, ka es apstāšos. Tā kā nevienu brīdi gaļa man šajā laikā nepietrūka, izlēmu to neēst arī turpmāk.

Svētdien es ēdu: kukurūzas ar pienu brokastīs; 4 ābolus un riekstus pusdienās; iepriekšējās dienas auksto zupu vakariņās.


Fotogrāfijā sanāca piefiksēt vienīgi brokastis.

Lai arī turpmāk par savām veģetāriskajām maltītēm šeit vairs neatskaitīšos, blogu centīšos aizpildīt tik un tā. Nākamie raksti varētu skart sporta tēmu. Iespējams meklēšu trakus veidus, kā nomest lieko svaru ;)

Sestdiena

Iesākšu ar to, ka sestdienu kā tādu es nemaz nepiedzīvoju, drīzāk tā bija pagarināta piektdiena. Kā piektdienas vakarā piesēdos pie datora, lai veiktu uz pēdējo brīdi atliktos darbus šīs dienas eksāmenam, tā septiņos no rīta aizgāju gulēt. Pēc stundas jau bija jāceļas augšā.

Brokastīs ēdu: četras sēkliņu maizes škēlītes ar redīsiem, biezpienam līdzīgu sieru un avokado. Klāt dzēru cigoriņu tēju.


Teikšu, ka avokado man ir jaunatklājums. Lai gan mājās pārējie ģimenes locekļi uzturā lieto vairākus gadus, tas mani atbaidīja. Žēl, ka tā, jo visu šo laiku esmu palaidis garām brīnumgardu augli.

Tā kā skolā bija eksāmens, mājās tiku ap četriem. Man domātās pusdienas bija sen jau atdzisušas, taču tas man netraucēja.

Es ēdu: Zirņu biezputru un klāt piedzēru kefīru. Pēc nelielas pauzes tika notiesāts arī banāns.


Pēc vismaz stundu garās snaudas varēju jau gatavoties vakariņām. Paldies dievam, tās nebija īpaši smagnējas.
Vakariņās man bija: krūze aukstās zupas (kefīrs + bietes + kartupeļi + ola) un rupjmaizes šķēle.


Neraugoties uz to, ka iepriekšējā vakarā burtiski nebiju gulējis, diena bija izdevusies. Vismaz tas tā bija līdz brīdim, kad mierīgo vakara pastaigu gar Rimi pārtrauca kāds urla, kas iedeva pa seju :/ Šim vajadzēja cigaretes un vēl kaut ko (varu derēt, ka viņam nevajadzēja manu plecu, uz kura izraudāt savu bēdu).

Piektdienas pusdienas & vakariņas

Šodien esmu pārlieku slinks, lai rakstītu garus memuārus. Vienīgi atskaitīšos par pēdējām divām maltītēm.

Pusdienās ēdu: griķus; tomātu; konservētos zirņus. Klāt dzēru kaut kādu rožu tēju.



Vakariņās ēdu: ceptus kartupeļus ar krējumu; konservētas bietes; marinēts gurķis un daži redīsiņi. Dzēru burkānu-aveņu-ābolu sulas miksli. Pēc nelielas pauzes sekoja maizes zupa.


Lai gan tie pēdējā laikā ir pārāk bieži, kādu laiku jau atkal varēšu no viņiem atpūsties, jo to krājumi pagrabā nu ir beigušies.

Piektdiena ir klāt

Šodien cēlos nu jau ar priecīgāku prātu, jo iznāca pagulēt vismaz 7 stundas. Protams, ka vajadzētu vēl vienu vai divas sešdesmit minūtes šim skaitlim pievienot, taču domāju, ka to kompensēšu ar pēcpusdienas snaudu. Brokastīs izlēmu nogaršot vienus no pirmajiem produktiem, kas šogad izauguši manā dārziņā.

Es ēdu: Divas šķēles rupjmaizes ar redīsu ripiņām; vienu tomātu. Klāt piedzēru zaļo tēju.


Šodien noteikti pacentīšos neizlaist pusdienas.

Vakara svīšana

Pēc neliela brauciena ar velosipēdu, nolēmu uzspēlēt galda tenisu ar fāterīti. Diemžēl līdz viņa līmenim man vēl ir jātrenējas, jo visos mačos kopumā uzvarēt sanāca tikai vienu reizi. Pēc stundas, kas tika rūpīgi aizvadīta nodarbojoties ar šo sporta veidu, biju pamatīgi nosvīdis. Pretīgi sāļās sviedru lāses, par katru cenu, centās iekļūt manos lielajos acu ābolos. Sajūtu līdzvērtīga pirtij. Oi, kā tagad vienā gribētos pacepināties un pēc tam pa taisno lekt dīķī. Yey!

Domāju, ka galda tenisa vakarus ar senci vajadzēs atkārtot krietni biežāk.

p.s. vienam braukt ar velosipēdu ir diezgan garlaicīgi, negrib kāds/a pievienoties? :)

Arī ceturtdiena izdzīvota

Arī šoreiz vakariņas bija mana vienīgā nopietnā maltīte šajā dienā. Parasti tam vajadzētu būt, otrādi, jo visvairāk enerģija vajadzīga dienas vidū, nevis uz vakara pusi. Iespējams tālab es arī vakar pa dienu jutos noguris un miegains, bet nakti gandrīz vispār negulēju, jo ēdienreizes, pēc svarīguma, tika samainītas vietām.

Vakariņās man bija: Cepti kartupeļi; lapu salāti ar dillēm un krējumu; konservēti zirnīši; piciņš krējuma un tomātu sula.

Ceturtdienas mocības

Sākšu ar to, ka nakti nebiju normāli gulējis. Gultā iekāpu ap 24.00, bet bezmiega, karstuma un dažādu domu mocīts, iemigu tikai ap pieciem no rīta. Astoņos jau bija jāceļas augšā. Traki, ne? Veselīgi tas noteikti nav, tas būtu jānovērš.

Dienu vai divas atpakaļ, pakonsultējoties ar citiem veģetāriešiem, sapratu, ka viņi visi lielākoties ēd olas. Tie, kuri tās, kā arī pienu un medu nelieto, ir vegāni. Tik tālu gan es neesmu nobriedis. Šodien, pirmo reizi visa eksperimenta laikā, ķēros pie olām (lūdzu nepārprast :D).

Tātad, manas brokastis veidoja: 3 cieti novārītas vistas olas un zaļā tēja.

Daudzviet internetā, kā arī runājot ar vienu cilvēku, dzirdēju teoriju, ka regulāri ēdot olas brokastīs, var diezgan ātri notievēt. Tur nostrādājot tas, ka viņas viegli pārstrādājas. Izklausās pēc baumām, taču izmēģināts nav zaudēts ;)


Diemžēl arī šodien īsti pusdienām laika nesanāca. Strādājot pie datora uzgrauzu sauju zemes riekstu un klāt piedzēru ziedu tēju.

Mājās pārnākot jutos diezgan noguris. Tā iemesls varētu būt gan negulētā nakts, gan maltītes iztrūkums. Tādēļ izlēmu pirms vakariņām uzkost divas kliju maizes šķēles ar šokolādes krēmu. Klāt dzēru aukstu tēju.


Zinu, ka vakariņās būs cepti vistu spārniņi, bet es turēšos pretī kārdinājumam :)

Pirmā un pēdējā nopietnā ēdienreize šodien

Nelielas snaudas laikā, mani pamodina mans deguns, kas kaut ko gardu uztvēris virtuves virzienā – mamma taisa vakariņas. Lai gan dažas dienas atpakaļ domāju, ka kartupeļi man ir piegriezušies tik tālu, ka nevēlos tos tuvākajā laikā redzēt, šovakar tie garšoja labāk par visu :D
Neraugoties uz to, ka vēl pirms maltītes tiku pārvaicāts vai es tiešām desas negribēšu, uz šķīvja tomēr vienu atrodu. "Tu taču atbildēji, ka desas daudzskaitlī negribēsi," paskaidro mamma. Tad es to sunīti, kaķīti vai dievs vien zina ko citu, draudzīgi pārlieku blakus esošajā šķīvī. Ome gandrīz vai izplūst asarās (ne jau aiz prieka).

Vakariņas sastādīja: cepti kartupeļi; tomātu salāti (kā vienmēr ar krējumu un baziliku); pākšu pupiņas; paprika un tomātu mērce. Klāt dzeru apelsīnu sulu.

Negaršīgās brokastis un iztrūkstošās pusdienas

Rītu, pēc nelielas aizgulēšanās, sāku ar zupu, kura burtiski sastāvēja no visa, kas tajā brīdī atradās ledusskapī. Parbāzi ņēmu tomātu paciņzupu, no kuras gararezultātā nebija ne smakas, jo iesārtais pulverītis ar trijām nūdelēm varētu saiet vienā tējkarotē.

Ko es gāzu zupā: sintētisko pulverīti no tomātu zupas paciņas; vienu īstu tomātu; pusi burkāna (vajadzēja vēl mazāk, jo izmērcētas burkāna ripiņas garšo vienkārši pretīgi); vienu mazu skābētu gurķīti; vienu salātlapu; divas piparmētru lapiņas (neprasiet man kāpēc); šķipsniņu diļļu; pusi saujas rīsu (vajadzēja stipri vairāk); nedaudz paprikas; kariju un timiānu. Visam bļodas saturam ļāvu ievilkties 5 vai varbūt vairāk minūtes. Klāt piekodu šķēli rupjmaizes.


Secinājumi: zupa bija pārāk ūdeņaina, garša bija galīgi garām, bet marinēti gurķi pilnīgi lieki – tie noteikti neiederas brokastu galdā. Iespējams, ka manam meistarojumam vajadzēja pievienot vairāk rīsu vai vēl vienkāršāk – ēst katru produktu atsevišķi. Tā noteikti būtu bijis garšīgāk. Pacietības mērs neļāva maltīti notiesāt līdz galam. Gandrīz visi biezumi tika izēsti, bet susla, ar atlikušajām kripatām un neķītri peldošajām garšvielām tās virspusē, tika nolaista podā. Pretīgo garšu mutē daudz maz nodabūju dzerot rūgtu cigoriņu tēju.

Lekcija Nr.2 : Negāzt visu ledusskapja saturu vienā maltītē ar cerību, ka no tā visa, kas gards sanāks. Ēdiena sastāvam ir noteikti jābūt pārdomātam (būtu jāiemet acs tantē guglē, lai uzzinātu, ko viņa mums labu iesaka).

Pusdienām īsti laika nesanāca. Uzgrauzu vakardien pirktos riekstiņus un padzēru melno tēju. Pārnākot mājās uzkodu banānu.

Otrdiena part 2

Arī šī diena noslēdzas bez kripatiņas gaļas. Woho.

Vakariņās ēdu: Prosas biezputru ar sviesta pikuci mērces vietā; svaiga tomāta un paprikas šķēles; krūzi kefīra.

P.S. bildē redzamais pulkstenis ir apstājies ^_^

Saldajā palutināju sevi ar marcipāna batoniņu.


Tā kā laiks ir lietains, velo tūre šovakar atkrīt, taču būs jāpamēģina ar draugiem sarīkot nelielu galda tenisa maču vai arī nedaudz jāpavingro vienam pašam :)

Otrdiena part 1

Līdz šim brīdim šodienu esmu pārcietis bez gaļas starpniecības un minimālu piena devu (šokolādes krēmā vajadzēja būt pāris gramiem vājpiena pulvera, taču par tā esamību vēl varētu pastrīdēties. drīzāk viela pieminēta, lai nomaskētu sojas izstrādājumu un citu brīnumu pārsvaru tajā). Kāda sajūta? Patiesībā nekādas dižās izmaiņas neesmu konstatējis. Ir jūtams neliels nogurums, taču tas tādēļ, ka kārtējo reizi neesmu laikā gājis gulēt.

Dienu uzsāku ar: tomātu; četrām šķēlēm kliju maizes, kas tika apziestas ar šokolādes krēmu un tādu kā cidoniju sīrupu. Tam visam pa virsu nāca zaļā tēja.

Pēc šādas maltītes ieturēšanas, nonācu pie mācības Nr.1 : Uz kliju maizes nedrīkst smērēt kaut ko tik šķidru kā cidoniju vai kādu citu augļu/ogu sīrupu. Tas momentāli iesūcas maizē un padara to slapju un negaršīgu. Manas garšas kārpiņas ziņoja par to, ka mutē ieliktajam brīnumam piemīt pelējuma garša. Nē, maize noteikti nebija veca, jo tās šķēles, kas bija apziestas ar šokolādi garšoja ok.

Pusdienas laika pārtraukumā aizcilpoju uz Maximu. Vispirms grozā iekrāvu trīs, iespējams šogad pēdējos, poļu ābolus, jo ražu būs nopostījušas leģendārajiem grēku plūdiem līdzvērtīgas dabas stihijas. Lai pusdienas laikā uzņemtu vajadzīgo proteīnu devu, izlemju par labu zemesriekstu pakai. No tiem, kā arī žāvētiem augļiem utt, parasti pārtiek kolēģis, kurš vēl vakar izlasījis mana bloga pirmos ierakstus, brīnījās par to vai es tik tiešām no tā visa varu paēst. To pašu varētu jautāt arī viņam :D
Labākais, ir tas, ka šīs salīdzinoši lētās 400g riekstu pakas saturs, paliks pāri arī kā papildinājums turpmākajām maltītēm.

Skats uz pusdienām. Klāt piedzēru Apsaras zāļu tēju "Saules dārzs".

Klāt pirmās dienas vakars

Pēc stundu garā brauciena ar velosipēdu pa patīkami grubuļainajām Bauskas ieliņām un nelielas atelpas, tieku aicināts uz vakariņām. Dažs labs pārprasa vai tik neesmu iestājies kādā sektā, ka atsakos no sava karbonādes gabaliņa. Bez gaļas maltītē tāda paplika, tādēļ izlemju šo to pievienot.

Es ēdu: rīsus (apkaisīju ar kariju); tomātu salātus (ar krējumu un baziliku); pākšu pupiņas; skābētu gurķi un nedaudz tomātu mērces (diemžēl nekāda alternatīvu mājās atrast nevarēju). Klāt piedzēru paniņas, jo tās jau bija ielietas krūzē un liet ārā būtu neekonomiski.

Šķiet, ka ar piena produktiem būs jāpadraudzējas nedaudz ilgāk, taču priecē tas, ka dienu bez gaļas esmu izturējis :) Vēl tikai atlikušas sešas dienas.

Eksperimenta sākums

Jau iepriekšējā vakarā gāju gulēt ar spontānu domu, ka, sākot ar nākamās dienas rītu, savā semi-garlaicīgajā dzīvē būs jāievieš kādas pārmaiņas. Par kādiem gan cēliem mērķiem varētu būt runa, ja ne par pasaulē jau populāro, bet Latvijā vēl tikai maigi apgrābstīto tēmu – veģetārismu. Neteikšu, ka esmu stingri apņēmies šo ceļu sludināt par vienīgo, pareizo un visu zaļo stūķēt māgā līdz jūs jau ziniet, kas mani šķirs, bet varu apgalvot, ka zaļi aizvadīšu šo nedēļu un tad jau redzēs, kā būs tālāk. Gribu piebilst, ka eksperiments nesastāvēs tikai no vienas vienīgas barošanās, bet arī no sportiņa. Pašam būtu interesanti redzēt, kā šajā laikā mainās mans svars, taču tam tiks pievērsta lielāka uzmanība pēc tam, kad tiks iegādāti svari.

Pirmdienas brokastis & pusdienas

Šo rītu uzsāku ar salātu bļodu un kliju maizi. Nezinu, ko ēd citi veģetārieši, taču šos par parastiem salātiņiem (vismaz es) nevarētu nosaukt. Tos veidoja: sauja salātlapu, ko sagrābstīju ledusskapī; sarīvēts burkāns, vesels tomāts sagriezts sķēlītēs; 2-3 karotes konservētās pupiņas; tējkarote rapšu eļļas; tikpat daudz ķīniešu plūmju vīna(!); timiāns un salauzīta piparmētras lapiņa. Garšoja daudz labāk par ierastajām desu un siera maizītēm, kas gadu garumā vairoja manu skaistumu kilogramos.
Diemžēl aizmirsu nofotografēt, kā tas izskatījās kopumā, taču ko līdzīgu varu sagatavot arī rītdien.

Pusdienās nācās ēst to, ko ome sagatavoja. Kad viņa man vaicāja vai es vēlos kartupeļus vai makaronus, atbildēju, ka šķīvis ar itāļu nacionālo lepnumu būs ok, taču piepildu, ka taisu eksperimentu un nekādu gaļu neēdīšu. Ar bažīgu skatienu uz mani tika vērsts vēl viens jautājums par to vai olas derēs. "Nē, nevēlos neko, kas nāk no dzīvnieku valsts," tāda mana atbilde bija. Uz nākamajiem argumentiem, ka bez tiem nebūšu paēdis, tikai paķiķināju. "Bet tev taču nebūs nekas pretī, ja salātus sajaukšu ar krējumu?" Es atkal atbildēju noraidoši, teicu, ka daudz kur pasaulē tos pagatavo ar eļļu. Pēdējais teikums, ko viņas sadzirdēju, bet pretī neko neteicu, bija: "Tā tu tikai caureju dabūsi un sabeigsi kuņģi". Šajā brīdī es aptvēru, ka no piena produktiem tik ātri vien nevarēšu izbēgt. Būs pakāpeniski jāatsakās no tiem.

Ko es ēdu: sviestā apceptus makaronus (kāpēc netika lietota eļļa, nezinu. laikam lai ieriebtu :D), kas pēc tam tika kreptīgi pārkaisīti ar sieru (kas par naidu!!); krējumā (mūsu mājās tas ir parasti ir krējums samaisīts ar majonēzi) sajaukti lapu salāti ar redīsiem un dillēm; konservētas pupiņas; omes konservētās bietes; tomātu pasta. Klāt piedzēru apelsīnu sulu. Jutos vairāk nekā paēdis.

Lai gan nekad neesmu gatavojis neko uz liesmas un gāzes plīts ir mans lielākais ienaidnieks, domāju, ka šovakar vakariņas gatavošu pats, ja viss šādā turpināsies. Iedomājoties par rīsiem, kas pārklāti ar pannā ceptiem dārzeņiem savā sulā, mutē saskrien siekalas. Būs jāizmēģina ;)