Esmu slinks. Updeitu par savu cīņu ielieku ar četru dienu nokavēšanos.
Tātad otrajā ceturtdienas rītā, kad kāpu uz svariem, biju nedaudz pārsteigts, jo mans svars nebija mainījies. Ne mazāks, ne lielāks. Iesalis. Dīvaini, jo šajās septiņās dienās tikpat kā nevienu bulku neapēdu, kā arī atturējos no vēlas nakts ēšanas. Piecas rītus no vietas sportoju, sestdien un svētdien atpūtos. Šķiet, ka ar to bija par maz. Vēlreiz jāapsver doma par izkustēšanos arī vakaros un nedēļas nogalēs.
Un jā, tad vēl bija incidents ar plūmēm. Pēc kādas meitenes ieteikuma našķus centos aizstāt ar žāvētām plūmēm. Tā jau šiem augļiem nav ne vainas, ja vien tos nerij lielos apjomos, kā to darīju es. Plūmju paciņa dažās minūtēs nozuda manās dzīlēs. Un tad nācās ļoti bieži apmeklēt sirsniņmājiņu. Vē.... Problēma slēpjas tur, ka iesācis ēst es nevaru apstāties. Ja tev priekšā ir kaudze ar kko, tu nevari paņemt tikai mazumiņu. Vai nu tu apēd visu vai neko. Laikam kāds dabisks instinkts. Arī mans kaķis uzvedas līdzīgi :3
Monday, 6 February 2012
Thursday, 26 January 2012
Mīnus divi
Ir pagājis ļoti, ļoti, ļoti garš laiks, kad pēdējoreiz šeit kaut ko rakstīju. Daudz, kas pa šo periodu ir mainījies, bet ir lietas un vērtības, kas saglabājušās.
Jāsāk jau ar to, ka mana aizraušanās ar jau agrāk minēto datorspēli, par spīti apņemšanās no tās atiet, turpinās. Mēnesi vai divus bez tās iztiku, domādams, ka rīkojos pareizi. Nevarētu teikt, ka mani uzskati bija maldīgi, taču esmu sapratis, ka virtuālu nezvēru medīšana nav saistīta ar to, ka esmu gājis veģetārieša ceļu. Mani ēšanas paradumi un uzskati drīzāk ir saistīti ar ķermeņa stāvokli un tas, ko es gribu panākt ir atvadīties no liekā svara.
Pamanīju, ka pa Ziemassvētkiem, Vecgada vakaru, dzimšanas dienu un citiem svētkiem esmu pamatīgi nobarojies. No vasaras, kad vēl svēru 85 kilogramus, klāt bija pienākuši desmit kilogrami. Grūti iedomāties, ka pa šo laiku manā ķermenī būtu paspējušas paslēpties desmit vecās labās Jelgavas cukura paciņas. Taču svari nemelo.
Sapratu, ka lietas labā ir kaut kas jādara. Atsāku vingrot. To es daru gandrīz katru rītu un dažreiz arī vakaros. Pārsvarā kādas 20 minūtes, strauja japāņu roka pavadījumā, uz vietas skrienu un lēkāju ar iedomu lecamauklu. Nosvīst var. Bez tam es izlaižu arī brokastis. Daudzi saka, ka tas nav labi, jo tieši no rītiem ir jāuzņem enerģija visai dienai, taču praksē esmu pārbaudījis, ka šāda pierīšanās pirms darba noved līdz nevēlamai miegainībai. Varbūt tas ir arī ļoti individuāli, jo arī kafija man uzdzen miegu. Jā, es esmu tējas cienītājs.
Tātad kopš tā brīža, kad atsāku datēt sava svara izmaiņas, ir pagājušas septiņas dienas. Šajā laikā esmu nokrities par diviem kilogramiem (pašreizējais svars - 92 kg). Varbūt kādam tas šķitīs daudz, citam atkal maz, taču es zinu, ka varēju sasniegt arī labāku rezultātu. Šajā periodā pa vidu iekrita nedēļas nogale, kas nozīmē izklaide un kur ir izklaide, tur arī visādi našķi. Diezgan lielos apjomos sanāca noņammāt kartupeļu un kukurūzu čipsus, kā arī palietot alkoholu. Jā arī to, pēc vairāk nekā gadu ilgas pauzes esmu atsācis lietot, jo sapratu, ka pilnībā visu, kas dzīvē sniedz prieku, sev nedrīkst atņemt. Domāju, ka šajā laikā vēl savu vienu vai divus kilogramus varēju nomest, jo tā vietā, lai notiesātu kaut ko jēdzīgāku, laika trūkuma dēļ, ieēdu arī pa kādai bulkai.
Kas bijis, tas bijis, taču nākamās septiņas dienas, ja nekas negaidīts neatgadīsies, svara nomešanai ķeršos klāt vēl intensīvāk. Mans mērķis ir mēneša laikā atgriezties pie sava vasaras svara, bet līdz pavasara beigām vēlos lauzt iepriekšējo rekordu. 80? 75 vai pat 70 kg? Tad jau redzēs.
Vēl gribēju piebilst to, ka pusotra gada laikā, kopš esmu kļuvis par veģetārieti, apzināti gaļu esmu ieēdis tikai divreiz. Vienreiz tas notika pēc laivu pārbrauciena, kad viesu nama galdā tika likta aukstā zupa. Tās sastāvā bija tautā sauktā doktora desa, kurā it kā esot gaļa (zinātnieki vēl strīdas). Savukārt otra reize bija kādas meitenes dzimšanas diena. Jubilāre ar savām čaklajām rociņām bija pacentusies izcept picu, taču viņas pūliņus, apkārtējie (gaļēdāji) sākotnēji nenovērtēja. Atzīšos, ka man toreiz iesāpējās sirds, tādēļ izlēmu iekustināt ledu un sāku ēst jau padzisušo picu. Drīz vien piebiedrojās arī pārējie. Jāteic, ka tā bija garda, taču tas man neradīja vēlmi atsākt ēst gaļu.
Un vēl ir neapzinātā dzīvnieku ēšana. Želatīns, kas tiek izmantots dažādos saldumos, lielākoties ir iegūts no cūku ādām. Savukārt sieram un citiem produktiem ir pievienots dzīvnieku izcelsmes ferments. Piedodiet, bet tur ir jābūt trakam, lai no tā visa varētu 100% izvairīties.
P.S. Bauskas ''Hesburger'' vairs neapmeklēšu. Jau otro reizi pēc falafel burgera notiesāšanas, tās pašas dienas vakarā, kā arī nākamajā dienā, cīnījos ar neērtībām, ko sagādāja šķietamā saindēšanās ar pārtiku.
Jāsāk jau ar to, ka mana aizraušanās ar jau agrāk minēto datorspēli, par spīti apņemšanās no tās atiet, turpinās. Mēnesi vai divus bez tās iztiku, domādams, ka rīkojos pareizi. Nevarētu teikt, ka mani uzskati bija maldīgi, taču esmu sapratis, ka virtuālu nezvēru medīšana nav saistīta ar to, ka esmu gājis veģetārieša ceļu. Mani ēšanas paradumi un uzskati drīzāk ir saistīti ar ķermeņa stāvokli un tas, ko es gribu panākt ir atvadīties no liekā svara.
Pamanīju, ka pa Ziemassvētkiem, Vecgada vakaru, dzimšanas dienu un citiem svētkiem esmu pamatīgi nobarojies. No vasaras, kad vēl svēru 85 kilogramus, klāt bija pienākuši desmit kilogrami. Grūti iedomāties, ka pa šo laiku manā ķermenī būtu paspējušas paslēpties desmit vecās labās Jelgavas cukura paciņas. Taču svari nemelo.
Sapratu, ka lietas labā ir kaut kas jādara. Atsāku vingrot. To es daru gandrīz katru rītu un dažreiz arī vakaros. Pārsvarā kādas 20 minūtes, strauja japāņu roka pavadījumā, uz vietas skrienu un lēkāju ar iedomu lecamauklu. Nosvīst var. Bez tam es izlaižu arī brokastis. Daudzi saka, ka tas nav labi, jo tieši no rītiem ir jāuzņem enerģija visai dienai, taču praksē esmu pārbaudījis, ka šāda pierīšanās pirms darba noved līdz nevēlamai miegainībai. Varbūt tas ir arī ļoti individuāli, jo arī kafija man uzdzen miegu. Jā, es esmu tējas cienītājs.
Tātad kopš tā brīža, kad atsāku datēt sava svara izmaiņas, ir pagājušas septiņas dienas. Šajā laikā esmu nokrities par diviem kilogramiem (pašreizējais svars - 92 kg). Varbūt kādam tas šķitīs daudz, citam atkal maz, taču es zinu, ka varēju sasniegt arī labāku rezultātu. Šajā periodā pa vidu iekrita nedēļas nogale, kas nozīmē izklaide un kur ir izklaide, tur arī visādi našķi. Diezgan lielos apjomos sanāca noņammāt kartupeļu un kukurūzu čipsus, kā arī palietot alkoholu. Jā arī to, pēc vairāk nekā gadu ilgas pauzes esmu atsācis lietot, jo sapratu, ka pilnībā visu, kas dzīvē sniedz prieku, sev nedrīkst atņemt. Domāju, ka šajā laikā vēl savu vienu vai divus kilogramus varēju nomest, jo tā vietā, lai notiesātu kaut ko jēdzīgāku, laika trūkuma dēļ, ieēdu arī pa kādai bulkai.
Kas bijis, tas bijis, taču nākamās septiņas dienas, ja nekas negaidīts neatgadīsies, svara nomešanai ķeršos klāt vēl intensīvāk. Mans mērķis ir mēneša laikā atgriezties pie sava vasaras svara, bet līdz pavasara beigām vēlos lauzt iepriekšējo rekordu. 80? 75 vai pat 70 kg? Tad jau redzēs.
Vēl gribēju piebilst to, ka pusotra gada laikā, kopš esmu kļuvis par veģetārieti, apzināti gaļu esmu ieēdis tikai divreiz. Vienreiz tas notika pēc laivu pārbrauciena, kad viesu nama galdā tika likta aukstā zupa. Tās sastāvā bija tautā sauktā doktora desa, kurā it kā esot gaļa (zinātnieki vēl strīdas). Savukārt otra reize bija kādas meitenes dzimšanas diena. Jubilāre ar savām čaklajām rociņām bija pacentusies izcept picu, taču viņas pūliņus, apkārtējie (gaļēdāji) sākotnēji nenovērtēja. Atzīšos, ka man toreiz iesāpējās sirds, tādēļ izlēmu iekustināt ledu un sāku ēst jau padzisušo picu. Drīz vien piebiedrojās arī pārējie. Jāteic, ka tā bija garda, taču tas man neradīja vēlmi atsākt ēst gaļu.
Un vēl ir neapzinātā dzīvnieku ēšana. Želatīns, kas tiek izmantots dažādos saldumos, lielākoties ir iegūts no cūku ādām. Savukārt sieram un citiem produktiem ir pievienots dzīvnieku izcelsmes ferments. Piedodiet, bet tur ir jābūt trakam, lai no tā visa varētu 100% izvairīties.
P.S. Bauskas ''Hesburger'' vairs neapmeklēšu. Jau otro reizi pēc falafel burgera notiesāšanas, tās pašas dienas vakarā, kā arī nākamajā dienā, cīnījos ar neērtībām, ko sagādāja šķietamā saindēšanās ar pārtiku.
Tuesday, 17 May 2011
BB L2
Ir pagājuši gandrīz 7 pilni gadi, kopš teju vai katru dienu uz vairāk stundām iegrimu vilinošajā viduslaiku un fantāzijas mikslī – LineageII pasaulē (savējie sapratīs). Un šodien es tam visam, lai cik dīvaini tas neizklausītos, pielieku punktu. Par iemeslu tam kalpo atskārsme, cik spēle ir brutāla. Lai tajā virzītos uz priekšu ir jāmušī nost dažādi zvēriņi (gan skaisti, gan ne pārāk simpātiski) un personāži, aiz kuriem, ekrāna otrā pusē, stāv īsti cilvēki. Lai gan nāve norit tikai virtuālā pasaulē, tas tik un tā ir brutāli un tas neiet kopā ar manu dzīves uztveri, tāpēc arī pārtraucu savas spēļu gaitas.
Protams, ka laiku, ko šajā korejiešu brīnumā esmu veltījis, vienmēr atcerēšos ar prieku, taču tik un tā tas viss nu būs kļuvis tikai par atmiņām.
Protams, ka laiku, ko šajā korejiešu brīnumā esmu veltījis, vienmēr atcerēšos ar prieku, taču tik un tā tas viss nu būs kļuvis tikai par atmiņām.
Monday, 27 December 2010
Pacelsim latiņu augstāk!
Pēc ilgāka pārtraukuma, kura laikā nepievienoju nevienu jaunu ierakstu savā blogā, esmu atgriezies. Kas jauns pa šo laiku noticis?
Pirms dažām dienām aizgāju līdz drauga mājai nosvērties, lai redzētu vai tas ko es daru, nes arī kādus augļus. Biju wtfpārsteigts, kad ieraudzīju savu pašreizējo svaru - 90 kg. Tas nozīmē to, ka kopš eksperimenta sākuma esmu nokrities svarā par 15 kg. Jauki, ne?
Un ja tā padomā tas viss ir tikai no uztura maiņas, jo diez cik daudz pasportot līdz šim nav sanācis. Varu piebilst, ka, lielākoties siltajā laikā, mēdzu izlaist pa kādai ēdienreizei (brokastis vai pusdienas), taču tai pat laikā neesmu atteicies no kādas kūkas vai bulkas.
Protams, ka pie šādas ķermeņa masas vēl neesmu gatavs apstāties, jo gribās "noņemt" vēl kādus 10-15 kilo. Šoreiz domāju, ka nepietiks vien tikai ar daudz maz normālu uzturu, bet arī ar fizikālu slodzi. Daudz jau neko šajā laikā ārā nepadarīsi, jo man personīgi nav ne slēpes (nebūtu jau arī kur tās pielietot), ne slidas. Drīzāk varētu noorganizēt galda tenisa nodarbības, teiksim trešdienu un piektdienu vakaros. Divi potenciāli gribētāji jau ir pieteikušies. Ir arī vieta.
Ja kāds ir pārliecināts, ka šāds sporta veids neļauj nosvīst, ir laipni lūgts to pierādīt!
Pirms dažām dienām aizgāju līdz drauga mājai nosvērties, lai redzētu vai tas ko es daru, nes arī kādus augļus. Biju wtfpārsteigts, kad ieraudzīju savu pašreizējo svaru - 90 kg. Tas nozīmē to, ka kopš eksperimenta sākuma esmu nokrities svarā par 15 kg. Jauki, ne?
Un ja tā padomā tas viss ir tikai no uztura maiņas, jo diez cik daudz pasportot līdz šim nav sanācis. Varu piebilst, ka, lielākoties siltajā laikā, mēdzu izlaist pa kādai ēdienreizei (brokastis vai pusdienas), taču tai pat laikā neesmu atteicies no kādas kūkas vai bulkas.
Protams, ka pie šādas ķermeņa masas vēl neesmu gatavs apstāties, jo gribās "noņemt" vēl kādus 10-15 kilo. Šoreiz domāju, ka nepietiks vien tikai ar daudz maz normālu uzturu, bet arī ar fizikālu slodzi. Daudz jau neko šajā laikā ārā nepadarīsi, jo man personīgi nav ne slēpes (nebūtu jau arī kur tās pielietot), ne slidas. Drīzāk varētu noorganizēt galda tenisa nodarbības, teiksim trešdienu un piektdienu vakaros. Divi potenciāli gribētāji jau ir pieteikušies. Ir arī vieta.
Ja kāds ir pārliecināts, ka šāds sporta veids neļauj nosvīst, ir laipni lūgts to pierādīt!
Thursday, 24 June 2010
Jāņi
Esmu pārdzīvojis arī pirmos Jāņus bez gaļas un alus. Kā jūtos? Viss ir ok, ja neskaita to, ka vēders pilns ar visādiem gardumiem un brīvu vietu brokastīm/pusdienām būs grūti atrast. Kāpēc uzsvēru, ka svētki aizvadīti arī bez alkohola? Tādēļ, ka arī to es vairs nelietoju. Veģetārais dzīvesveids bez alkohola ir spēkā jau trešo nedēļu un dīvainākais ir tas, ka man pēc tā visa nemaz neprasās. Apšaubu, ka tas ir tādēļ, ka man ir stiprs gribas spēks, jo reizēs, kad man to patiešām vajag, tad nekur tuvumā nav ne smakas no tā.
Monday, 14 June 2010
Eksperimenta beigas
Vakar biju diezgan aizņemts, tādēļ aizmirsu atskaitīties par svētdienu, kas bija mana eksperimenta pēdējā diena. Lai gan eksperiments ir cauri un to es esmu veiksmīgi pārcietis, tas nenozīmē, ka es apstāšos. Tā kā nevienu brīdi gaļa man šajā laikā nepietrūka, izlēmu to neēst arī turpmāk.
Svētdien es ēdu: kukurūzas ar pienu brokastīs; 4 ābolus un riekstus pusdienās; iepriekšējās dienas auksto zupu vakariņās.
Fotogrāfijā sanāca piefiksēt vienīgi brokastis.
Lai arī turpmāk par savām veģetāriskajām maltītēm šeit vairs neatskaitīšos, blogu centīšos aizpildīt tik un tā. Nākamie raksti varētu skart sporta tēmu. Iespējams meklēšu trakus veidus, kā nomest lieko svaru ;)
Svētdien es ēdu: kukurūzas ar pienu brokastīs; 4 ābolus un riekstus pusdienās; iepriekšējās dienas auksto zupu vakariņās.
Fotogrāfijā sanāca piefiksēt vienīgi brokastis.
Lai arī turpmāk par savām veģetāriskajām maltītēm šeit vairs neatskaitīšos, blogu centīšos aizpildīt tik un tā. Nākamie raksti varētu skart sporta tēmu. Iespējams meklēšu trakus veidus, kā nomest lieko svaru ;)
Saturday, 12 June 2010
Sestdiena
Iesākšu ar to, ka sestdienu kā tādu es nemaz nepiedzīvoju, drīzāk tā bija pagarināta piektdiena. Kā piektdienas vakarā piesēdos pie datora, lai veiktu uz pēdējo brīdi atliktos darbus šīs dienas eksāmenam, tā septiņos no rīta aizgāju gulēt. Pēc stundas jau bija jāceļas augšā.
Brokastīs ēdu: četras sēkliņu maizes škēlītes ar redīsiem, biezpienam līdzīgu sieru un avokado. Klāt dzēru cigoriņu tēju.
Teikšu, ka avokado man ir jaunatklājums. Lai gan mājās pārējie ģimenes locekļi uzturā lieto vairākus gadus, tas mani atbaidīja. Žēl, ka tā, jo visu šo laiku esmu palaidis garām brīnumgardu augli.
Tā kā skolā bija eksāmens, mājās tiku ap četriem. Man domātās pusdienas bija sen jau atdzisušas, taču tas man netraucēja.
Es ēdu: Zirņu biezputru un klāt piedzēru kefīru. Pēc nelielas pauzes tika notiesāts arī banāns.
Pēc vismaz stundu garās snaudas varēju jau gatavoties vakariņām. Paldies dievam, tās nebija īpaši smagnējas.
Vakariņās man bija: krūze aukstās zupas (kefīrs + bietes + kartupeļi + ola) un rupjmaizes šķēle.
Neraugoties uz to, ka iepriekšējā vakarā burtiski nebiju gulējis, diena bija izdevusies. Vismaz tas tā bija līdz brīdim, kad mierīgo vakara pastaigu gar Rimi pārtrauca kāds urla, kas iedeva pa seju :/ Šim vajadzēja cigaretes un vēl kaut ko (varu derēt, ka viņam nevajadzēja manu plecu, uz kura izraudāt savu bēdu).
Brokastīs ēdu: četras sēkliņu maizes škēlītes ar redīsiem, biezpienam līdzīgu sieru un avokado. Klāt dzēru cigoriņu tēju.
Teikšu, ka avokado man ir jaunatklājums. Lai gan mājās pārējie ģimenes locekļi uzturā lieto vairākus gadus, tas mani atbaidīja. Žēl, ka tā, jo visu šo laiku esmu palaidis garām brīnumgardu augli.
Tā kā skolā bija eksāmens, mājās tiku ap četriem. Man domātās pusdienas bija sen jau atdzisušas, taču tas man netraucēja.
Es ēdu: Zirņu biezputru un klāt piedzēru kefīru. Pēc nelielas pauzes tika notiesāts arī banāns.
Pēc vismaz stundu garās snaudas varēju jau gatavoties vakariņām. Paldies dievam, tās nebija īpaši smagnējas.
Vakariņās man bija: krūze aukstās zupas (kefīrs + bietes + kartupeļi + ola) un rupjmaizes šķēle.
Neraugoties uz to, ka iepriekšējā vakarā burtiski nebiju gulējis, diena bija izdevusies. Vismaz tas tā bija līdz brīdim, kad mierīgo vakara pastaigu gar Rimi pārtrauca kāds urla, kas iedeva pa seju :/ Šim vajadzēja cigaretes un vēl kaut ko (varu derēt, ka viņam nevajadzēja manu plecu, uz kura izraudāt savu bēdu).
Subscribe to:
Posts (Atom)
