Otra nedēļa - galīgi garām

Esmu slinks. Updeitu par savu cīņu ielieku ar četru dienu nokavēšanos.
Tātad otrajā ceturtdienas rītā, kad kāpu uz svariem, biju nedaudz pārsteigts, jo mans svars nebija mainījies. Ne mazāks, ne lielāks. Iesalis. Dīvaini, jo šajās septiņās dienās tikpat kā nevienu bulku neapēdu, kā arī atturējos no vēlas nakts ēšanas. Piecas rītus no vietas sportoju, sestdien un svētdien atpūtos. Šķiet, ka ar to bija par maz. Vēlreiz jāapsver doma par izkustēšanos arī vakaros un nedēļas nogalēs.
Un jā, tad vēl bija incidents ar plūmēm. Pēc kādas meitenes ieteikuma našķus centos aizstāt ar žāvētām plūmēm. Tā jau šiem augļiem nav ne vainas, ja vien tos nerij lielos apjomos, kā to darīju es. Plūmju paciņa dažās minūtēs nozuda manās dzīlēs. Un tad nācās ļoti bieži apmeklēt sirsniņmājiņu. Vē.... Problēma slēpjas tur, ka iesācis ēst es nevaru apstāties. Ja tev priekšā ir kaudze ar kko, tu nevari paņemt tikai mazumiņu. Vai nu tu apēd visu vai neko. Laikam kāds dabisks instinkts. Arī mans kaķis uzvedas līdzīgi :3