Esmu slinks. Updeitu par savu cīņu ielieku ar četru dienu nokavēšanos.
Tātad otrajā ceturtdienas rītā, kad kāpu uz svariem, biju nedaudz pārsteigts, jo mans svars nebija mainījies. Ne mazāks, ne lielāks. Iesalis. Dīvaini, jo šajās septiņās dienās tikpat kā nevienu bulku neapēdu, kā arī atturējos no vēlas nakts ēšanas. Piecas rītus no vietas sportoju, sestdien un svētdien atpūtos. Šķiet, ka ar to bija par maz. Vēlreiz jāapsver doma par izkustēšanos arī vakaros un nedēļas nogalēs.
Un jā, tad vēl bija incidents ar plūmēm. Pēc kādas meitenes ieteikuma našķus centos aizstāt ar žāvētām plūmēm. Tā jau šiem augļiem nav ne vainas, ja vien tos nerij lielos apjomos, kā to darīju es. Plūmju paciņa dažās minūtēs nozuda manās dzīlēs. Un tad nācās ļoti bieži apmeklēt sirsniņmājiņu. Vē.... Problēma slēpjas tur, ka iesācis ēst es nevaru apstāties. Ja tev priekšā ir kaudze ar kko, tu nevari paņemt tikai mazumiņu. Vai nu tu apēd visu vai neko. Laikam kāds dabisks instinkts. Arī mans kaķis uzvedas līdzīgi :3
Monday, 6 February 2012
Thursday, 26 January 2012
Mīnus divi
Ir pagājis ļoti, ļoti, ļoti garš laiks, kad pēdējoreiz šeit kaut ko rakstīju. Daudz, kas pa šo periodu ir mainījies, bet ir lietas un vērtības, kas saglabājušās.
Jāsāk jau ar to, ka mana aizraušanās ar jau agrāk minēto datorspēli, par spīti apņemšanās no tās atiet, turpinās. Mēnesi vai divus bez tās iztiku, domādams, ka rīkojos pareizi. Nevarētu teikt, ka mani uzskati bija maldīgi, taču esmu sapratis, ka virtuālu nezvēru medīšana nav saistīta ar to, ka esmu gājis veģetārieša ceļu. Mani ēšanas paradumi un uzskati drīzāk ir saistīti ar ķermeņa stāvokli un tas, ko es gribu panākt ir atvadīties no liekā svara.
Pamanīju, ka pa Ziemassvētkiem, Vecgada vakaru, dzimšanas dienu un citiem svētkiem esmu pamatīgi nobarojies. No vasaras, kad vēl svēru 85 kilogramus, klāt bija pienākuši desmit kilogrami. Grūti iedomāties, ka pa šo laiku manā ķermenī būtu paspējušas paslēpties desmit vecās labās Jelgavas cukura paciņas. Taču svari nemelo.
Sapratu, ka lietas labā ir kaut kas jādara. Atsāku vingrot. To es daru gandrīz katru rītu un dažreiz arī vakaros. Pārsvarā kādas 20 minūtes, strauja japāņu roka pavadījumā, uz vietas skrienu un lēkāju ar iedomu lecamauklu. Nosvīst var. Bez tam es izlaižu arī brokastis. Daudzi saka, ka tas nav labi, jo tieši no rītiem ir jāuzņem enerģija visai dienai, taču praksē esmu pārbaudījis, ka šāda pierīšanās pirms darba noved līdz nevēlamai miegainībai. Varbūt tas ir arī ļoti individuāli, jo arī kafija man uzdzen miegu. Jā, es esmu tējas cienītājs.
Tātad kopš tā brīža, kad atsāku datēt sava svara izmaiņas, ir pagājušas septiņas dienas. Šajā laikā esmu nokrities par diviem kilogramiem (pašreizējais svars - 92 kg). Varbūt kādam tas šķitīs daudz, citam atkal maz, taču es zinu, ka varēju sasniegt arī labāku rezultātu. Šajā periodā pa vidu iekrita nedēļas nogale, kas nozīmē izklaide un kur ir izklaide, tur arī visādi našķi. Diezgan lielos apjomos sanāca noņammāt kartupeļu un kukurūzu čipsus, kā arī palietot alkoholu. Jā arī to, pēc vairāk nekā gadu ilgas pauzes esmu atsācis lietot, jo sapratu, ka pilnībā visu, kas dzīvē sniedz prieku, sev nedrīkst atņemt. Domāju, ka šajā laikā vēl savu vienu vai divus kilogramus varēju nomest, jo tā vietā, lai notiesātu kaut ko jēdzīgāku, laika trūkuma dēļ, ieēdu arī pa kādai bulkai.
Kas bijis, tas bijis, taču nākamās septiņas dienas, ja nekas negaidīts neatgadīsies, svara nomešanai ķeršos klāt vēl intensīvāk. Mans mērķis ir mēneša laikā atgriezties pie sava vasaras svara, bet līdz pavasara beigām vēlos lauzt iepriekšējo rekordu. 80? 75 vai pat 70 kg? Tad jau redzēs.
Vēl gribēju piebilst to, ka pusotra gada laikā, kopš esmu kļuvis par veģetārieti, apzināti gaļu esmu ieēdis tikai divreiz. Vienreiz tas notika pēc laivu pārbrauciena, kad viesu nama galdā tika likta aukstā zupa. Tās sastāvā bija tautā sauktā doktora desa, kurā it kā esot gaļa (zinātnieki vēl strīdas). Savukārt otra reize bija kādas meitenes dzimšanas diena. Jubilāre ar savām čaklajām rociņām bija pacentusies izcept picu, taču viņas pūliņus, apkārtējie (gaļēdāji) sākotnēji nenovērtēja. Atzīšos, ka man toreiz iesāpējās sirds, tādēļ izlēmu iekustināt ledu un sāku ēst jau padzisušo picu. Drīz vien piebiedrojās arī pārējie. Jāteic, ka tā bija garda, taču tas man neradīja vēlmi atsākt ēst gaļu.
Un vēl ir neapzinātā dzīvnieku ēšana. Želatīns, kas tiek izmantots dažādos saldumos, lielākoties ir iegūts no cūku ādām. Savukārt sieram un citiem produktiem ir pievienots dzīvnieku izcelsmes ferments. Piedodiet, bet tur ir jābūt trakam, lai no tā visa varētu 100% izvairīties.
P.S. Bauskas ''Hesburger'' vairs neapmeklēšu. Jau otro reizi pēc falafel burgera notiesāšanas, tās pašas dienas vakarā, kā arī nākamajā dienā, cīnījos ar neērtībām, ko sagādāja šķietamā saindēšanās ar pārtiku.
Jāsāk jau ar to, ka mana aizraušanās ar jau agrāk minēto datorspēli, par spīti apņemšanās no tās atiet, turpinās. Mēnesi vai divus bez tās iztiku, domādams, ka rīkojos pareizi. Nevarētu teikt, ka mani uzskati bija maldīgi, taču esmu sapratis, ka virtuālu nezvēru medīšana nav saistīta ar to, ka esmu gājis veģetārieša ceļu. Mani ēšanas paradumi un uzskati drīzāk ir saistīti ar ķermeņa stāvokli un tas, ko es gribu panākt ir atvadīties no liekā svara.
Pamanīju, ka pa Ziemassvētkiem, Vecgada vakaru, dzimšanas dienu un citiem svētkiem esmu pamatīgi nobarojies. No vasaras, kad vēl svēru 85 kilogramus, klāt bija pienākuši desmit kilogrami. Grūti iedomāties, ka pa šo laiku manā ķermenī būtu paspējušas paslēpties desmit vecās labās Jelgavas cukura paciņas. Taču svari nemelo.
Sapratu, ka lietas labā ir kaut kas jādara. Atsāku vingrot. To es daru gandrīz katru rītu un dažreiz arī vakaros. Pārsvarā kādas 20 minūtes, strauja japāņu roka pavadījumā, uz vietas skrienu un lēkāju ar iedomu lecamauklu. Nosvīst var. Bez tam es izlaižu arī brokastis. Daudzi saka, ka tas nav labi, jo tieši no rītiem ir jāuzņem enerģija visai dienai, taču praksē esmu pārbaudījis, ka šāda pierīšanās pirms darba noved līdz nevēlamai miegainībai. Varbūt tas ir arī ļoti individuāli, jo arī kafija man uzdzen miegu. Jā, es esmu tējas cienītājs.
Tātad kopš tā brīža, kad atsāku datēt sava svara izmaiņas, ir pagājušas septiņas dienas. Šajā laikā esmu nokrities par diviem kilogramiem (pašreizējais svars - 92 kg). Varbūt kādam tas šķitīs daudz, citam atkal maz, taču es zinu, ka varēju sasniegt arī labāku rezultātu. Šajā periodā pa vidu iekrita nedēļas nogale, kas nozīmē izklaide un kur ir izklaide, tur arī visādi našķi. Diezgan lielos apjomos sanāca noņammāt kartupeļu un kukurūzu čipsus, kā arī palietot alkoholu. Jā arī to, pēc vairāk nekā gadu ilgas pauzes esmu atsācis lietot, jo sapratu, ka pilnībā visu, kas dzīvē sniedz prieku, sev nedrīkst atņemt. Domāju, ka šajā laikā vēl savu vienu vai divus kilogramus varēju nomest, jo tā vietā, lai notiesātu kaut ko jēdzīgāku, laika trūkuma dēļ, ieēdu arī pa kādai bulkai.
Kas bijis, tas bijis, taču nākamās septiņas dienas, ja nekas negaidīts neatgadīsies, svara nomešanai ķeršos klāt vēl intensīvāk. Mans mērķis ir mēneša laikā atgriezties pie sava vasaras svara, bet līdz pavasara beigām vēlos lauzt iepriekšējo rekordu. 80? 75 vai pat 70 kg? Tad jau redzēs.
Vēl gribēju piebilst to, ka pusotra gada laikā, kopš esmu kļuvis par veģetārieti, apzināti gaļu esmu ieēdis tikai divreiz. Vienreiz tas notika pēc laivu pārbrauciena, kad viesu nama galdā tika likta aukstā zupa. Tās sastāvā bija tautā sauktā doktora desa, kurā it kā esot gaļa (zinātnieki vēl strīdas). Savukārt otra reize bija kādas meitenes dzimšanas diena. Jubilāre ar savām čaklajām rociņām bija pacentusies izcept picu, taču viņas pūliņus, apkārtējie (gaļēdāji) sākotnēji nenovērtēja. Atzīšos, ka man toreiz iesāpējās sirds, tādēļ izlēmu iekustināt ledu un sāku ēst jau padzisušo picu. Drīz vien piebiedrojās arī pārējie. Jāteic, ka tā bija garda, taču tas man neradīja vēlmi atsākt ēst gaļu.
Un vēl ir neapzinātā dzīvnieku ēšana. Želatīns, kas tiek izmantots dažādos saldumos, lielākoties ir iegūts no cūku ādām. Savukārt sieram un citiem produktiem ir pievienots dzīvnieku izcelsmes ferments. Piedodiet, bet tur ir jābūt trakam, lai no tā visa varētu 100% izvairīties.
P.S. Bauskas ''Hesburger'' vairs neapmeklēšu. Jau otro reizi pēc falafel burgera notiesāšanas, tās pašas dienas vakarā, kā arī nākamajā dienā, cīnījos ar neērtībām, ko sagādāja šķietamā saindēšanās ar pārtiku.
Subscribe to:
Posts (Atom)
